- gadā notiks pirmā bemande misija uz Mēnesi pēc pusgadsimta. Ir laiks atcerēties sarežģīto, aizraujošo un neaprakstāmi skaisto Zemes dabiskā pavadoni izpētes vēsturi.
Gads 2023 bija veltīts Mēnesim pasaules kosmosa izpētē. Uz Mēnesi tika nosūtīti četri automātiskie zondi. Viens nolaidās veiksmīgi un izkrauca mazu mēneša ratiņu, kamēr divi sadurojās, un viens gatavojas nosēsties janvārī. Tāpat janvārī uz Mēnesi startēs vēl viens aparāts, ko uzcēla privātā uzņēmuma. Tiesībās NASA paziņoja par apkalpes sastāvu, kas šogad pirmo reizi pusgadsimtu aplidos Mēnesi, un Meksikāņu līča piekrastes Teksasā ir sākušies lidojumu izmēģinājumi ar smagām raķetēm un kuģiem, kuri nesa jaunas amerikāņu apkalpes jau uz Mēness virsmu.
Mēness ir vienīgais Zemes dabiskais pavadonis, kas gandrīz visu dzīvības eksistences laiku uz Zemes ir orbitējis apkārt mūsu planētai. Tas apgaismotu Ordovīka jūras tumsīgās ūdeņus naktīs, kamēr elni ar zobainiem zobiem no Perma kliedētos, un dinozauri klīstot. Par to radīti mīti un leģendas senajās civilizācijās, un kad interese par zināšanām pieauga, cilvēki sāka uzdot jautājumus par Mēness dabu un izcelsmi. Tiklīdz cilvēce ieguva jaunus līdzekļus debess izpētei – vispirms teleskopus, tad fotoaparātus un beidzot kosmonautiku -, šie instrumenti tika vērsti arī uz Mēnesi.
- gadā pirmais astronoms Galileo Galilejs uzskicēja satelītu, izmantojot 32 reizes palielinātu teleskopu. Šīs skices būtiski atšķīrās no agrākajiem mēģinājumiem attēlot Mēnesi un parādīja to ne tikai kā vienkāršu apli ar plankumiem debesīs, bet kā pilnīgi sfērisku debesu ķermeni, salīdzināmu ar Zemi. 1839. gada 2. janvārī franču ķīmiķis un pirmo reizi vēsturē fotogrāfs (lai gan šis vārds toreiz vēl nepastāvēja) Luijs Dagērs pirmoreiz iemūžināja Mēnesi – diemžēl attēls nav saglabājies, bet tas paspēja iedvesmot citus izgudrotājus un fototehnikas attīstītājus vērst savas lēcas pret “nakts gaismu”.